Riga Fashion Week: QOOQOO

Jāsāk būtu ar to, ka reti apmeklēju modes skates. Nevaru spriest, kā tas ir ārzemēs, tomēr Rīgā esmu bijusi uz šādiem pasākumiem vairākkārt un pirms-skates atmosfēra mani īpaši neiedvesmo, bet vairāk nogurdina. Protams viens no iemesliem ir tas, ka sabiedrība organizējas pūlī, bet pūlis ir haoss, un man haoss patīk tādā veidā, kādā to varu saprast un izsekot. Otrs iemesls manam nogurumam, ir mans iekšējais dzīvīgais kritiķis, kuru modes upuru un interesentu pūlis spēj pamatīgi nodarbināt. Vēl spilgtā atmiņā ir palikusi pagājušā gada One Wolf modes skate, uz kuru bija ieradusies teju visa aristokrātija. Kādēļ tas man tik ļoti palicis atmiņā? Jo es nekādi nespēju atrast iemeslu, kāpēc lielākajai daļai šīs publikas interesē Agneses Narņickas tērpi, kuri pilnīgi acīmredzami nebija viņu prioritāte tērpa izvēlē šim vakaram, bet vēl vairāk – es viņus tajos nespēju iztēloties vispār. Protams, ka mans jautājums ir retorisks un lieks – tā kā tautas sapulces Rīgā nenotiek un baznīcas arī vairs nav tik lielā cieņā kā iepriekšējos gadsimtos, tad šādi publiski pasākumi ir labākā iespēja uzvilkt jaunās Gucci pastalas un apjozt D&G prievīšjostu.

Runājot par pašu modes skati (sk. bildes), varu teikt, ka tērpi bija forši un skatīties bija interesanti. Vēl joprojām gaisā virmo 50. un 60. gadu tendences ar lakatiņiem, miņukiem un augstās jostasvietas biksīššortiņiem. Brīžiem tērpus gan nespēju iztēloties valkājot kur citur dzīvē kā Baseina ballītē, bet tāda jau ir mode (īpaši skatēs), brīžiem nepraktiska, bet estētiska. Pārsvarā tērpi bija ieturēti maigos toņos ar košiem vai kontrastējošiem akcentiem aplikācijās un apdrukās. Viegla, caurspīdīga auduma (iespējams, ka organzas) jaciņas un topiņi atsedza bezlencīšu peldkostīma augšiņas, bet citkārt kailo ķermeni, kas apvienojumā ar šortiņiem atgādina par Rudi Gernreich monokini (1964). Bikini krūšturīši varēja būt dekorēti ar mazām rociņām, kuras izskatījās visai asprātīgi. Šādas rociņas dekorēja arī kleitas un džemperīšu krūšu daļu. Tāpat izmantots dekors ar konusveida saldējumu, iedzīvinot priecīgu, bērnišķīgu sajūsmu. Mīļi un seksīgi izskatījās kaķīšu seju stilizācija šortiņos un džemperīša krūšu daļā (mans favorīts). Simbiozē ar 50./60. gadu tērpu formām, novērojama 90. gadu stilistikas ģeometrizācija auduma apdrukās (līdzīgus ģeometrizācijas paņēmienus iespējams saskatīt arī kubistu veikumā 20. gs. sākumā). 

Kopumā QOOQOO SS15 kolekcija “Pool Party” radīja gaisīgu, vieglu un jautru iespaidu, un šādā vasaras ballītē es vēlētos piedalīties!