Kā attīstīt gaumes izjūtu

Es varētu gari un plaši stāstīt, cik ļoti svarīgi ir apmeklēt mākslas izstādes, muzejus, lasīt grāmatas un ideālā variantā – pabeigt mākslas zinātniekus, tomēr tie ir kārtējie tukšie vārdi, kas īsti jau neko nepasaka un nedod nekādu reālu risinājumu. Ja mēs sekotu šādiem ieteikumiem, tad gaumes izjūta būtu kaut kas sirreāls kas “atnāks”, bet kurš gan zin, cik tālu tai jānāk? Man patīk reāli risinājumi, tāpēc es varu ieteikt pāris lietas, kas padarīs šo gaumes jautājumu skaidrāku.

Vizuālais priekšstats ir visefektīvākais, tāpēc pasērfo internetā dažādu zīmolu mājaslapās (citreiz ērti var noderēt lielāki interneta veikali, kur var atrast iepriekš nedzirdētus zīmolus) un atrodi savu ideālo sajūtu un stilu. Meklē pasaules labākos zīmolus, no tiem vislabāk var mācīties labu gaumi un stilu. Šeit ir pamatīgi daudz.
Nedomā par piemērotiem piegriezumuem, tos var piemeklēt vienmēr, tāpēc galvenais ir sajūta par sevi. 

Otrs variants: izvērtē savu paziņu loku – vai ir kāds, kurš ar savu stilu tev iedvesmo, un tu spēj šo stilu iztēloties sev. 

Vērts arī padomāt, ko ikdienā dari, cik steidzīgs/ mierīgs ir tavs dzīvesveids un kā tev būs visērtāk un patīkamāk dzīvot. Svarīgi arī saprast savu raksturu un mēģināt to ietērpt, vizualizēt. Mūsu āriene ir iekšienes spogulis.

Kad ir iegūts vizuālais ideāltēls, kritiski apskati savas lietas – vai to var saistīt ar šo zīmolu/ cilvēku. Vai viņi to ražotu, vai viņi to vilktu? Izvēloties apģērbu domā tāpat, piemēram, vai tas būtu Chanelīgi, vai nē? 

Tīrot skapi vajag godīgi sev atbildēt: kad pēdējoreiz es to vilku, kur es to vilkšu.

Ar nevelkamām drēbēm ir vairāki varianti:

1) vari nodot pārstrādei H&M un par katru maisu saņemt 15% atlaidi kādai precei bez atlaides
2) ziedot, piemēram, otraelpa.lv Tur vat atdot arī interjera lietas un grāmatas
3) pārdot, piemēram, atverskapi.lv vai andelemandele.lv. AtverSkapi būs tāds vienkāršāks un piezemētāks, bet Andelē visas vairāk meklē kaut ko baigi krutu.

Manu uzskatu pamatā tomēr ir “Less is more” jeb mazāk ir vairāk. Jo vienkāršāk, jo elegantāk un izteiksmīgāk. Iesaku vairāk orientēties uz vienkrāsainiem apģērbiem.

Būtiski (!) – pievērs uzmanību auduma kvalitātei – vai tas ir patīkams, izskatās kvalitatīvs (apskati sastāvu), pūkojas, pievelk pūkas. Ja audums jau veikalā ir pievilcis sev klāt gūzmu ar putekļiem, tad zini, ka vēlāk būs tikai vēl trakāk. Svarīgas ir detaļas! Vienmēr kritiski jāizvērtē katra podziņa, rāvējslēdzējs un knibulis, vai tas izskatās labi vai padara lietu lētu. Es vienmēr izvēlos lietas, kurām ir pēc iespējas mazāk detaļu, visvienkāršākos rāvējslēdzējus un pogas, bet, ja pogas ir interesantas, tad audums ir super vienkāršs un ļauj dominēt pogām. Furnitūras (rāvējslēdzēju, podziņu utt.) kvalitāte un materiāls ir ļoti būtiski. Vislabāk izvēlēties metāla, bet tad jāskatās, vai visas maliņas ir gludas un lējums ir kvalitatīvs. Vislabāk, ja metāla pogas ir gludas vai ar kādu jūrnieka rakstu, uz citiem rakstiem jāskatās ļoti kritiski. Ar plastmasu jāsaprot, vai tas piedod kičīgu vai lētu efektu, arī kvalitāte (vai lējums ir redzams, nav asumi). Bet no platmasas nevajag baidīties, jo citreiz var izskatīties ļoti forši vai smieklīgi. Tērpā var būt arī plastmasas aksesuārs, bet nedrīst ar to pārspīlēt, 1 vai divas lietas un pietiek. Ļoti svarīgs ir furnitūras krāsojums, vai tas nelobīsies nost. Vērts arī pārbaudīt vīles, īpaši apakšmalas, vai tās ir taisnas un neārdās vaļā.

Apdrukas ar tekstu, zīmējumu es izvēlos reti, bet kad to daru, tad tās satur nozīmi, kuru asociēju ar sevi, un man tās parasti ir smieklīgas. Ļoti noraidoši attiecos pret zīmolu uzrakstiem uz krekliņiem, jo tā tu kļūsti par staigājošu reklāmu, kas par to vēl piemaksā.

Un protams pats galvenais – cik daudz to gribēsies valkāt, kur to varēs valkāt utt. Katra vide prasa savu ietērpu: nevajag staigāt pa zālāju augstpapēžu apavos, bet uz operu – vilkt kedas.

Vienkāršība un tīrība. Lai arī cik miljards reizes tas nebūtu teikts.. Apģērba, apavu kopšana un uzturēšana ir nepārvērtējama. Par labu gaumi runā ne tikai harmoniska vizuālā kompozīcija, bet arī izgludinātas un kārtīgas drēbes. Ja ir izplīsis caurums vai podziņa, tas ir jāsalabo un tikai tad jāvalkā. Ja nesanāk labot pašai, var aiznest pie šuvējas, un šādas darbnīcas ir katrā tirdzniecības centrā un bieži arī ķīmiskajās tīrītavās. Jāseko līdzi arī vai pogas nav nodilušas, audums nav savēlies (kādu dienu es parādīšu kā to veikli labot). Audumi, kuri tomēr pievelk pūkas, kaut arī nedaudz, regulāri jātīra ar birsti vai mitru roku. Pēc tam ir ļoti skaisti, kad to vēl izgludina. Pat tē-kreklus izgludinot, rodas sajūta, ka tie ir kā jauni.

Visas šīs mazās, it kā neredzamās nianses tomēr ir redzamas, un spēcīgi ietekmē vizuālo tēlu. Valkājot apģērbu un apavus, ir maksimāli jācenšas saglabāt tos tādā izskatā, kādā to ir paredzējis dizainers (nerunājot par dari pats jeb DIY). 

Nav nesaskanīgu krāsu! Ir nesaskanīgi toņi. Galvenais, kas ir jāvēro – toņu gradācija. Visam nav jābūt zaļam/ zilam/ sarkanam utt., bet gan radniecīgos toņos. Krāsu izjūtu gan protams vislabāk trenēt gleznojot vai pētot gleznas – kādi toņi ieklāti viens otram blakus.

Bet foršs un radošs treniņš ir arī izvilkt no skapja gūzmu ar drēbēm, nomest uz gultas un skatīties, kuri toņi ar kuriem kopā izskatās interesanti. Tā es esmu daudzas reizes netīšām ieraudzījusi labas kombinācijas, kuras citādi grūti pat iztēloties. 

Melnais. Jā, tas mums visiem ļoti patīk, bet vajag arī pavērot melnā toņus, jo tie atšķiras – ir brūni, zili, pelēcīgi.. Melnais raibums nav elegants, turklāt citas lietas var izskatīties novalkātas. Tāpēc vieglāk ir uzvilkt vienu melnu apģērba gabalu, bet otru krāsainu vai vienkrāsainu. Tā iegust gan melnais, gan krāsainais un kombinēt nav grūti.

Audumu raksti un onamenti – arī tos var kombinēt, bet tur jābūt ļoti uzmanīgam, jo viegli var nošaut greizi, tāpēc es iesaku ļaut lietām “elpot”, un pievilkt klāt ko vienkrāsainu. Es pati ļoti reti kombinēju audumu rakstus un arī iegādājos šādas lietas reti. Mani vairāk interesē faktūras, ar kurām var dažnedažādi spēlēties.

Apavi – cik daudz  tie stāsta par cilvēku! Izvēloties apavus svarīgi novērtēt zoli un furnitūru, jo tieši šīs detaļas visvairāk stāsta par kvalitāti. Ja zole ir neglīta un furnitūra lēta, tad tieši tā arī izskatīsies visa kurpe. Pēdējos gados izvēlos ādas apavus, un tikai ar pavisam retiem izņēmumiem esmu iegādājusies mākslīgās ādas apavus, un manā garderobē tie nav ikdienas apavi. Dabīgā āda ir vieglāk kopjama, tā pielāgojas valkātāja pēdām un to ilgāk iespējams valkāt.

Ideālā variantā apavi kārtīgi jānotīra reizi nedēļā, bet putekļi un smiltis jānotīra katru reizi pirms vilkšanas (par apavu kopšanu būs atsevišķs stāsts). Briesmīgākais, ko es esmu redzējusi ir pārvalkāti pasitņi/papēži, kad tie nodilst līdz pat zoles sākumam, kapei (apava daļa, kur atrodas pēdas papēdis). Un divi gadījumi, kas man saistās ar absolūtu mistēriju, ir augstpapēžu platformas papēža daļas pārlocīšanās uz sāniem. Es nezinu, kā to var panākt, bet vēl vairāk es nesaprotu, kā var tādos apavos pastaigāt. Tādām lietām ir jāseko līdzi un nevajag bojāt savu kāju veselību! Labi apavi tiešām ir būtiski!

Ar aksesuāru daudzumu nekad nevajag pārspīlēt. Vislabāk ir izvēlēties 2 no 4: kaklarota, auskari, rokassprādze, gredzeni. Tomēr izvēloties pirmos divus vai otros divus, jāskatās proporcijas, piemēram, nevajag valkāt reizē milzīgus auskarus ar lielu un masīvu kaklarotu. Ja tā ir bižutērija, tad pret to jāattiecas īpaši kritiski. Vai tā ātri nodils, vai tā nav pārspīlēta, vai tā izskatās pēc, piem., Chanel vai drīzāk tirgus. Ja tajā ir akmentiņi, jāizpēta kā tie ielīmēti, kā valkāsies, vai nevar redzēt līmi, vai kaut kur nekrāsies putekļi. 

Būšu priecīga atbildēt uz jautājumiem un palīdzēt gaumes un stila jautājumos!

Mans e-pasts: paradimodi@gmail.com

Variet man rakstīt FB un Twitterī! (ikonas augšā)

Paldies par uzmanību,

Anete